Ar mani ir tā, ka es nevaru neko laikus izmest ārā, un tad sanāk apaugt ar mantām.Kaut gan kādu laiku esmu labojusies.Bet tas ko izjūtu ,pāršķirstot vecus žurnālus, liek man atkal kļūt taupīgai un tomēr tik ātri neatbrīvoties no lietām.Jo laikam katrā mirklī mēs saskatām kaut ko citu, kas šķiet interesants, kaut gan šis'' Santas'' numurs arī pagājušogad mani neatstāja vienaldzīgu.Tad nu vakar atkal nejauši atradās šis žurnāls, un es atkal kā no jauna iekritu šajā rakstā.Raksts ir par vienu spilgtu un ekstravagantu kundzīti Īrisu Apfelu.Viņa ir modes ikona, interjera dizainere ar antīko audumu specializāciju.Šogad viņai jau ir 89 gadi.Izlasīju rakstu un iedvesmojos par visu, par viņas izskatu, par viņas personību,par viņas vecumu u.t.t.Bet starpcitu viņa neatbrīvojās no vecajām lietām, viņa pārsteidza Amerikas Kostīmu institūta darbiniekus apsolot aizdod pāris aksesuārus un apģērba gabalus tematiskās vitrīnas iekārtošanai.Tad kad viņi pie viņas ieradās viņi bija vienkārši pārsteigti no visas tās pārpilnības, kas bija krāta daudzus gadu desmitus.Protams tur bija 30 un 40 gadus veci dārgumi.
Mani iedvesmoja viņas sacītais:"Stils ir daļa psihes.Stils- tā ir attieksme, attieksme un vēlreiz attieksme.Izprast, kas tev tiešām piestāv , kādā apģērbā jūties ērti, kā cilvēki reaģē uz to, kā esi saģērbies, un cik daudz tevi uztrauc, ja citiem tas nepatīk,-tas ir apjomīgs un smags darbs.''
Komentāri
Ierakstīt komentāru