trešdiena, 2018. gada 27. jūnijs

Plenērs.




Gleznošana brīvā dabā ir kļuvusi par manu laimes formulu. To daru nu jau visa gada garumā. Esot uz vietas un gleznojot no dabas, gleznā  cenšos ielikt tā mirkļa sajūtu. Lai gan ne visai ērti, bet gleznoju tikai ar ēļļas krāsām. 
Nekad agrāk nebiju domājusi, ka man varētu patikt gleznot ainavas. Bet uzsākot pirmos plenēra gleznojumus pie sev īstā pasniedzēja, atrodot savus krāsu toņus, gleznošanas stilu, viss mainījās. Nav nekā skaistāka par noskaņu dabā. Viena un tā pati vieta var mainīties dažu stundu laikā.
...un šoreiz palutināju arī savu uzticamo kaķi Šarloti, paņemot līdzi gleznot:). Jo viņa vienmēr ir klāt manu darbu tapšanas procesos:).












Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru