Sajūtu putekļi

Nu...jā...ārā notiek tas kas notiek, šaubījos vai tas maz ir vērā ņemams fakts, ka kārtējo reizi mums uzpūš tāds palielāks vējiņš.Diemžēl uz mani šis pūtiens atstājis lielāku iespaidu kā gribētos.Šoreiz ir runa par manu dzelzs zirdziņu, kam funkcija ir atvieglot manas dienas gaitas, nu bet šim "vējiņam" labpatikās nodarīt tam pāri.Vienīgais ko šobrīd spēju domāt ir prieks, ka abas ar mazo meitu tanī brīdī brokastojām ēstuvē, nevis atradāmies pie auto, vai tajā iekšā, jo tas viss kas tur notika bija 15 min laikā.Un vēl šausmina fakts, ka koks, kas ir nogāzts, bija praktiski bez saknēm, jo tās ir nopostītas bruģa un ceļa zīmes likšanas laikā, kā rezultātā koks jau kādu laiku ir bijis slims bez normālas sakņu sistēmas, un tur varēja atrasties jebkurš garāmgājējs, jo tas tomēr ir pilsētas centrs...nu tā lūk... Šeit var redzēt cik tuvu ceļa daļai bijis koks, ar savu izkaltušo stumbru. Ceļa zīme, kas burtiski iebetonēta starp koka tā saucamajām saknēm. Te jau ugunsdzēs

Jauku Jums pirmo adventes vakaru!!! Iedegsim pirmo svecīti un sāksim domāt par gaidāmajiem Ziemassvētkiem. Iesākumā varētu padomāt par sveicienu sūtīšanu saviem draugiem.Varbūt derētu uzmeistarot kādu apsveikuma kartiņu un nosūtīt taustāmu sveicienu. Atdzīšos pāris gadus neesmu to darījusi, bet šodien saskatījos idejas kartiņām un ļoti jau nu gribētos veltīt kādu vakaru lai kādu uztaisītu.

Mīlīši, kamēr esmu aizrāvusies ar savu Zaķu šūšanu, izrādās šajā svētdienā jau gaidam pirmo adventi! Šķiet rudens mūs vēl nav pametis, kad jau jāsāk domāt par Ziemassvētkiem! Mans Zaķu viesulis jau kļūst rāmāks, esmu pārvarējusi trešo simtu, tad nu pēdējais simtiņš tāds nieks vien būs!:) Mēģināju iedvesmoties gaidāmajai adventei, bet man šķiet ka tie mūsējie ar skujiņām un žagariņiem tomēr ir tie labākie:)

Atkal nedēļa paskrējusi .Šobrīd esmu sava darba viesuļa viducī. Šis būs pamatīgs Zaķa gada noslēgums, jo manu tornado sauc-Zaķis. Uz šodienu man ir sastrādāti 200 samiegojušies zaķuļi. Bet man dikti patīk tie iespaidīgie cipari-400 ausis, 400 rokas, 400 kājas, 200 ļipas, 200 ģīmīši un cik tur vēl metru tas cilpu dūriens.Un vēl nav samērīts iztērētais audums un izvērtēts patērētais sintapona daudzums. Bet kā jau teicu tas ir tikai viducis.Tātad kopā ir nepieciešami 402 Zaķi!!!Esmu rūķis kādam Ziemassvētku vecītim un mani šis skaitlis īsti nebiedē, ja raugos uz to tā, ka 402 mazuļiem katram šis būs viens vienīgais miega zaķis, un kā gan es varu nobīties iepriecināt 402 mazuļus:) ? Nu tad mazliet atpūtas un atkal pie darba!!!

Beidzot īstenoju savu sen nolūkoto ideju par auskaru glezniņu.Ieguvu gleznas rāmi, tajā iestiprināju mežģīni un tagad nevaram ar meitu sadalīt, kurai tad tas piederēs, tāpēc izlēmām ka abas kārsim savus auskarus.

Pulkstens tā krietni pāri vieniem, kad beigusies mana kārtējā darba diena.Pēdējā mēneša apjomīgais( laikam pat apjomīgākais manā pieredzē) pasūtījums, kā tāds Tornado ievelk mani sevī.Tam Tornado protams ir arī savs vārds, bet to vēl neatklāšu, vien intrigai varu minēt dažus faktus-150 ausis ir atradušas vietu kur piestiprināties, 150 kājas piepildītas ar sintaponu arī jau gatavas skriet un 150 rokas(vai varbūt ķepas)arī ir savās vietās.Tātad kopā 300 ausis, rokas un kājas!!! Tad vēl  75 rumpīši , 75 acu pāri, 75 deguni. Sintapons pazūd neprāta ātrumā un vēl 1125cm cilpu dūriens.Un tas vēl ne tuvu nav viss, turpinājums sekos... Mans Tornado līdzinās šim , visam pa vidu bezgala liela mīlestība  pret to ko daru.